Jump to content

DeathNote

Member
  • Ieraksti

    2
  • Piereģistrējās

  • Pēdējoreizi manīts

  • iChill

    40 [ Donate ]

Biedra reputācija

1 Neutral

Informācija par DeathNote

Nesenie profila apmeklētāji

The recent visitors block is disabled and is not being shown to other users.

  1. Chapter I 1990.gadā, pasaulē nāca jauns zēns,Quinton. Juniors dzīvoja drošā zonā, kur tā lai populārākās ielu bandas nebija sastopamas, bet tomēr viņam nācās redzēt narkotikas un ieročus dēļ viņā tēva. Numb Alley , nav pārāk liels, bet cik tālu stiepjas tik tīrs arī ir. Agrajos 2000.gados, kad Quintons jau sāka doties uz skolu, kopā ar savu labāko draugu Deivisu, viņi abi sāka skolā iepazīt biedējošo, lielo pasauli. Nemitīgi skolā bija ievērojami un dzirdami jaunieši, kā tie stāsta par saviem iepriekšējiem vakariem, kā šņauca un pīpēja. Paliekot lojāls savai mātei, Quintona'm tas viss, pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Tas arī bija iemesls, ka Quintons un Deivis staigāja apkārt divatā un pārējie, kuriem bija zilas un sarkanas lupatas, nemaz pat nepaskatījās uz viņiem, varbūt tikai lai uzspļautu vai pasmietos. Chapter II Vidusskolā,Deivis jau spēlēja sākumasastāvā savā skolas basketbola komandā. Arī sportā bija daudzi gangbangeri, kuri centās izsisties no hooda, taču viņu pirmā lojalitāte vienmēr paliks setam. Ar Deivu vairāk jau sāka runāt komandasbiedri un pat aicināja viņu uz savu hoodu, zinkā, pienāc pasēdi, ja nepatik tad varēsi doties. Pēc skolas, Deivis paziņoja Quintonam labās ziņas un teica, kad šis ir mūsu mirklis izrauties un kļūt par kaut ko šinī pilsētā, varam beidzot būt ''spici''.. '' Nu nezinu Deiv" Chapter III Balītes diena. Quinton's saņem šokējošu zvanu pa telefonu ziņojot ka viņa tēvs ir miris, Quintons aiz šoka nesaprotot kas notiek un noliekot klausilu aizietu uz virtuvi un paskatītos kas atrodas uz galda. Redzot pāris ieroču un naudu ietītu rulīšos kā arī iepakotu narkotiku maisiņi kas dotu iespaidu Quintonam turpināt viņa tēva darbu. Alberts's nezot kas noticis jau ir uzvilcis savas dārgākās drēbes un vel no tēva paņēmis zelta pulksteni gatavs jau doties ārā pa durvīm, sāk zvanīt mājas telefons. '' Jā? '' '' Ay' Albert, es neiešu, nejūtos tik labi, tiko saņēmu zvanu no svešā numura ziņojot ka mans tēvs ir nomiris, tādeļ man vajag kādu laiku atpūst no šīs zaudes un domāju būšu atpakaļ. '' '' Nopietni Quinton'? Well.. Turies tik. Alberts nedaudz nokrata galvu, pēc kā pasmaida, sakot '' Velns Quinton, ceru ka viss būs okay. '' Kad Alberts ieradās balīte, tā bija nesen sākusies un skolas komanda viņu tur sagaidīja ar rokas spiedieniem. Balīte bija tā tīri neko, taču Alberts tika paaicināts aizkadros, kur viņam pašam nezinot, viņu inicializēja cripos. Viņam lika nošaut Quinton'u, vai arī nošaus viņu. Citu izvēļu nebija, Alberts piezvanija Quintonam un devās uz viņa māju, kopā ar vienu crips biedru. Kad auto apstājās, Quinton's lēnām nāca laukā no mājas durvīm slēpjot deagle aiz viņa muguras lēnām dodoties tuvāk pie auto, pēc kā Albertss izvelkot ieroci no aizmuguras ielaida lodi galvā cripam, kurš sēdēja pie auto stūres. Quintons bija šokā un ātri devās pie auto, Alberts izkāpa ar ieroci rokās, asaras tecēja '' Viņi gribēja, lai es tevi nošauju. '' ** Dzirdamas auto riepu kaucoņas ** No stūra brauc vecs kadiliaks.Albert's '' Zemē Quinton. '' No kadiliaka stūres pavērsās vairākas personas zilos lakatos un ar automātisko ieroci, sāka bērt pa abiem zēniem. Quinton's palika pie Albert'a, kā viņš gulēja trotuvāra vidū ar asins peļķi visapkārt. Pēc tā laika Quintonam nebija izredzes kā pamest skolu un sākt pardot craku uz ielām un apšaudīt nēģerus kam ir kādas problēmas. Out Of Character Frakcija tiks balstīta uz hood rp, proti vairāk ieroči, narkotikas un naudas peļņa. Lai pievienotos frakcijai, tev ir noteikti jābūt tīram un bez iepriekšējas ielu grupējuma iniciāļiem. Neliels tips, ja tu rp'osi, kad esi vietējais un vel centīsies nopirkt dzīvokli/apartamentu blokā, tad daudz vieglāk būs pievienoties frakcijai. Vēlamies arī redzēt tavas labākās iemaņas, būtu perfekti, ja censtos veidot character development.
  2. Reālā dzīve Ir ļoti grūti tā par sevi pastāstīt, bet mēģināšu basic informāciju, lai jums paliek skaidrāks, kas es vispār esmu par fruktu. Tātad mani sauc Ivo, šobrīd man ir 19.gadi, mācījos 12.klasē, bet pēc laika izsvieda laukā. Dzīvoju es Anglijā. Pie sirds man ļoti iet sports, lai gan dēļ traumām esmu paņēmis diezgan palielu pauzīti. Pirmais sporta veids, ar kuru nodarbojos , bija basketbols, basketbolu es notrennējos var teikt vienu gadu, līdz es sapratu, ka tas man galīgi nesaista, tāpēc izdomāju ar draugu spēlēt futbolu. Bumbu es spārdīju arī apmēram gadu, sākumā biju pilnīgs nulle, bet ar laiku piešāvos, un dēļ mana ātruma, man bija daudz priekšrocību, bet nu tā sanāca , ka to arī pametu un pārgāju uz florbolu, florbolu es spēlēju, šķiet veselus 6-7 gadus, piedalījos dažādos turnīŗos, sākumā biju diezgan rezultatīvs pie jauniešiem. Tad es pārgāju uz Babītes 1.līgas komandu, izsitos līdz pirmajai maiņai, sākumā viss ļoti labi sanāca, savā pirmajā sezonā arī tiku pie punktiem, kas man deva motivāciju turpināt visu, bija jau parādījies mērķis virslīga, sāku cītīgāk trennēties, bet jo vairāk gāju uz treniņiem, jo traumas lika par sevi manīt, un tā nu es jau kādu laiku esmu pametis florbolu un sports arī ir nedaudz uz pauzītes. Pašlaik tuvākai plāns ir atgriezties no Vācijas un sākt iet uz zālīti, tas varbūt , man dos to motivāciju un kas zin, varbūt arī atgriesties tajā pašā florbolā, vismaz hobija līmeni. Par mani runājot, patīk pavadīt labi laiku ar draugiem , kas nu ir pašsaprotami jauniešu vidū. Nu redz kā, man ir grūti turpināt, jo nav nekas tāds, ko varētu pastāstī, lai ieienteresētu kādu, kas vispār šo lasa. Pastāstīšu nedaudz par geimingu, arī par to , kā vispār sāku un kā es šeit nonācu. Counter Strike Counter strike bija viena no manām pirmajām spēlēm , kuru vispār sāku spēlēt. Kad man bija 10.gadi draugi jau vazājās pa dažādiem forumiem un ieteica man pievienoties, es pamēģināju, pirmais projekts kurā pievienojos, bija ļoti nepopulārs un viņu aizvēra jau apmēram pēc mēneša, tad bija vēl pāris mazi projekti , līdz nonācu līdz identy. Identijā es uzskatu par vietu, kur es patiešām sāku spēlēt cs 1.6 , jo pirmstam, spēlēju pa retam pie draugiem. Šeit es sāku iepazīt, kas patiešām ir forumu dzīve un , kas tas cs 1.6 vispār tāds ir. Sāku arvien vairāk laiku pavadīt serverī un iemīlējos spēlē. Nekad neesmu bijis labs spēlētājs, bet vienmēr man ir bijis jautri spēlēt, pat tad , kad es visu laiku miru vienmēr man bija jautri, vienmēr bija cilvēki ar ko parunāt un pasmieties. Tad bija laiks, kad nedaudz sāku piešauties un meklēju klanu, protams šaut nemācēju , bet es centos kā vien varēju, lai paliktu labāks. Kādu laiciņu arī uzspēlēju CW, bet nu CW pieredze man vispār ir minimālā līmenī. Un jā, tad sākās trakie laiki, CS:GO jau bija iznācis, bet neviens tā īsti viņu nespēlēja, pagāja pavisam neilgs laiks un visi sāka spēlēt CS:GO un šeit arvien mazāk un mazāk cilvēki iegriezās, jo cilvēkiem vairs nesaistīja 1.6.... CS:GO es sāku spēlēt nedaudz vēlāk par citiem, arī neesmu bijis baigais šāvējs, bet tāpat ļoti patīk ik pa laikam uzspēlēt. Bet tagad atkal kick atvērās atpakaļ, tādēļ domāju vairs laika nebūs priekš cs, kad būs jāmočī rp un vairāk uz MTA saistības serveriem. Samp gaitas Atpazīstams kā Gustavo Menez Pēc dažu serveru aizvēršanas es izdomāju vispār spēlēt ko priekš manis jaunu, proti sampu un tā nu es aizgāju uz visiem zināmo mp**.lv projektu. Laikam ejot, iemācījos kā vispār strādā spēle, proti iemācījos rpot un visas pārējās fīčas, viss bija vienkārši ideāli, vismaz man tā likās, jo es biju vēl jauns spēlē, nebīju daudz ko iepazinis. Vispār es uzskatu, ka diezgan interesants stāsts.. Atceros, kā savā pirmajā spēlēšanas nedēļā, es vēlējos iestāties mafijā, bet protams, pāris dienas spēlējot, es pat nezināju, ko vārds RP nozīmē. Mums , kā jau daudziem jaunajiem spēlētājiem , kuri nezin RP , ienāca prātā doma , varbūt sarakstīt uz lapiņas pamatus un tad mēģināt iestāties Mafijā. Sākumā vispār neiebraucu kas man ir jādara, no /me un /do man vispār nebija nekādas sajēgas, beigu beigās , mani pieņēma uz pārbaudes laiku. Pēc pieņemšanas es uzreiz ar Mafijas līderi sazvanījos skype, jo viņš jau saprata, ka esmu pilnīgi zaļš gurķis un pašam vien viņam sanāktu problēmas, ka ir pieņēmis mani. Izrādījās, ka man samps, nenormāli iepatikās un tajā pašā pieņemšanas dienā, ar līderi skype norunājām 32h , kuru laikā, es apguvu daudz ko no RP, no servera un visādām komandām. Tā nu es visu dienu un nakti spēlēju, laiku pavadot vienkārši jautrībā, smejoties, mācoties. Varu pateikt šim cilvēkam tiešām paldies, jo tā bija viena no tām dienām, kas ,manuprāt, parādīja man spēles garšu un tieši tādēļ man bija motivācija mācīties tālāk. Pavadīju ļoti daudz stundas serverī, bet nu viss beidzās , kā beidzās. Protams, tā bija fantastiska pieredze, bet tagad skatoties uz projektu, man pat īst nav vēlme spert tur soli, jo nu nav vairs salīdzināms ar to kas bija agrāk. Kāpēc es tā saku..? Tātad beigu beigās es sadzirdēju kad sa**.lv sākās lielie strīdi un viss serveris sadalījās divās daļās, cilvēkos kuri palika tā sauktajā sūdu bedrē un cilvēki, kas aizgāja uz Jura un Agneses izveidoto projektu mp**.lv, tajā skaitā biju arī es, tā nu es dzīvojos pa projektu, aktīvi piedalījos servera dzīvē, tā kā savu tēlu es veidoju , kā ''pareizo'', es ilgu laiku šiverējos pa menteni, pēctam arī ilgu laiku arī vadīju LSPD. Tēla stāstam ejot uz priekšu es sapinos ar nepareizajiem cilvēkiem un nonācu mafijā, kur arī pavadīju savas pēdējās samp gaitas. Varbūt jums liekas dīvaini, bet es esmu tāds spēlētājs, pareizāk biju. Kas tiešām veidoja sava tēla stāstu, nevis katru otro dienu maina organizācijas vai vienkārši vāra serverī mēslus. Es īsti nezinu, kā šeit tas viss īsti notiek un MTA arī nav gluži tas pats, kas samp's , tāpēc par šo neturpināšu... Aizmirsu pieminēt, man šī spēle jau bija kā hobija līmenī un man ļoti patika ievērot kārtību, man kretinēja cilvēki, kas vienkārši izklaidējās , ja tā var teikt vārīja sūdus un tā nu es izaugu līdz servera administratoram, vēlāk kļuvu par vienu no diviem main administratoriem, kas atbildēja , gan par forumu, gan par serveri. Viss bija ļoti fantastiski, ļoti labi cilvēki apkārt, komūna aura arī bija vienkārši ideāla. League Of Legends League Of Legends es sāku spēlēt otrās seznas beigās, proti 2012.gada, ja nemados decembrī. Šī spēle joprojām man ļoti piesaista, sekoju aktīvi līdzi visām aktualitātēm, kā arī tam, kā viss ļoti strauji pasaulē turpina attīstīties. Esmu pavadījis neskaitāmas stundas, precīzāk 3678 stundas, jeb 153 dienas no savas dzīves esmu pazudējis tieši šajā spēlē. Jau labu laiku atpakaļ, esmu iegādājies visus spēlē pieejamos championus, esmu arī tērējis naudu uz skiniem. Nekad man nav īsti sanācis laiks un neesmu pacenties kāpt uz augšu rankos, tāpēc jau trešo sezonu, esmu iesprūdis platīna rankā, kas , manuprāt, nav diez ko labs sasniegums, ar ko varētu visiem lielīties. Par League of Legends daudz, ko nevaru pastāstīt, tas ir katram pašam jābauda, jo tas vairāk vai mazāk jau ir kā dzīvesveids. Spēlēju pārsvarā EUNE serverī, ja ir kāds interesents, tad droši aiciniet, varbūt kādreiz varam uzspēlēt kopā. Mans nickname ir TeamPacans.
×
×
  • Create New...

Important Information

We have placed cookies on your device to help make this website better. You can adjust your cookie settings, otherwise we'll assume you're okay to continue.