Sakarā ar to, ka šis ir mans pirmais ieraksts, vēlos uzreiz uzrakstīt, ka šajā portālā rakstīšu pārsvarā par sevi. Jā, tas ir egoistiski, bet man ir vajadzīgs kaut kur izlikt visu, ko domāju.

Šodiena man būs smaga diena. Nasta ir liela. Jānes būs nevis ierastie 5 kg, bet gan visi 100. Esmu slima un nespēju samierināties. Asaras birst, bet ne sāpju un sīpolu dēļ. Tās ir ir iesnas, kas nospiež manu galvu. Katrs no jums noteikti jau esat iesnas pārdzīvojuši, vai arī kā es izdzīvoju tās tagad. Tāpēc negrasos apspriest neko par iesnām. Sīkumus sapratīsiet, kad saslimsiet. Šovakar ir pašdarbnieku balle, kurā man vajadzētu piedalīties. Būs nedaudz sāpīgi klausīties, cik labi draugi ir pavadījuši laiku. Bet tajā pašā laikā radīsies saviļņojums par viņu laimi. Prātā ienāca Haiti. Kaut nu es būtu tik naudīga vai vismaz attapīga, lai spētu ziedot naudu. Es apbrīnoju puiku, kurš staigājot pa ielu un lūdzot no cilvēkiem salasījis 500 000 dolāru, kurus ziedojis ļaudīm Haiti. Vismaz viņam būs nākotne. Skan The Prodigy - Warriors Dance. Sen ko šādu nebiju klausījusies, tāpēc sajūta tāda, it kā dzirdētu šo dziesmu pirmo reizi.